The young women bursting into Latvia’s hip hop scene

When speaking of cultural development, one cannot ignore the era of the years from 1945 to 1991 when Latvia was forced to sing praise to communism and its leaders, Lenin and Stalin. Western jazz and rock music were censored, only a select few individuals had the opportunity to keep up with Western music trends through the keyhole—that is, when sailors illegally imported music from the “rotten Western capitalism.”

A felicitous saying in Stalin’s times went: Сегодня он играет джаз, а завтра родину продаст! (“Today listens to jazz, tomorrow betrays the country!”) This explains how numerous genres were either underdeveloped or nonexistent in the USSR.

Hip hop is one genre that wasn’t heard in Latvia in the Soviet years. It wasn’t until the mid-nineties after the country’s independence that a new generation of teens grew up with access to MTV and that the first rap groups formed, such as S.T.A. and Fact. While Fact opted to imitate American hip hop artists and rapped in English, S.T.A. became the first popular rap group to perform in Latvian and paved the way for the next generation of Latvian rap artists.

For many years, hip hop was a marginal movement in Latvia’s popular music scene, appealing to a mostly youthful audience, however, in recent years, urban music culture has been experiencing its moment in the sun. Hip hop albums receive nominations for the Zelta Mikrofons (“Golden Microphone”) comparable to the local version of the Grammy Awards, rap music is getting more air time on the radio, and streaming services reveal that hip hop has become the one of the most popular genres.

It is only in the last few years that young women have appeared in the foreground of hip hop music, and there are still only a handful of female artists in Latvia. Some songs did feature female rap vocals earlier on, however, it wasn’t until rapper Viņa appeared on the scene that one could speak of women’s representation in the genre. Viņa, otherwise known as Zelma Jēgere, announced her arrival with a freestyle performance on the Pieci.lv youth radio station in 2014. Within a few years, she became Latvia’s debut artist of the year. In her songs Viņaspeaks of inner freedom, her personal experiences such as addiction and relationships with men. One of Viņa’s biggest hits is “Tēja ar karalieni” (“Tea with the Queen”), whose opening lyrics—the words of a confident young woman—are:
“Tu gribi tikt iekšā, bet nezini kodu. Tas ir pis dirst atslēdziņa 2 0 1 8” (“You want to get in, but don’t know the code. It’s f**k off, hashtag 2 0 1 8”).

In turn, this year’s debut of the year in Latvian music is a young rapper who goes by the stage name Ūga who comes from Latgale—a region in the east of Latvia, bordering Russia and Belarus. “School, kindergarten, church and the culture centre” is how 25-year-old Ūga (or Daiga Barkāne) describes her childhood in a 2019 interview. She is the first female rapper from Latgale and also the first to rap in the Latgalian language. Ūga’s songs often speak of her region of Latgale, self-confidence and courage, and the local youth community which revolves around life in the town of Rēzekne.

2020’s rap additions to the Latvian hip hop scene include BDM, a young artist who does not reveal her real name nor the entirety of her face to the public. The hip hop performer’s single “IG Mīla” takes listeners through the complexities of virtual relationships and the increasingly important role of social media as a tool for genuine communication. The relevance of this topic during the global pandemic has reached unprecedented levels.

With a young generation of artists forming communities around record labels as well as on online platforms like YouTube where English-language personalities break into the international sphere, we can expect to see more Latvian talent arriving to the global hip hop stage.

Translation by Jānis Žilde

Hiphopa subkultūra Latvijā iedrošina jaunas sievietes
Latvija – viena no trim nelielajām Baltijas valstīm, kas ir allaž bijusi pa vidu dažādiem militāriem konfliktiem starp veco Eiropu un Krieviju, savu atgūto brīvību un demokrātiju bauda vien trīsdesmit gadus. Runājot par kultūras attīstību visos līmeņos, nevar nepieminēt laika periodu no 1945. līdz 1991. gadam, kad Latvija piespiedu kārtā bija spiesta, tēlaini runājot, dziedāt komunisma ideoloģiju un tās līderu – Ļeņinu un Staļinu slavinošas dziesmas – būt daļai no Padomju savienības antiutopijas. Piecdesmit gadi padomju burbulī ir atstājuši nopietnas pēdas Latvijas kultūrā, arī mūzikā – Rietumu džezs un rokmūzika bija daļēji aizliegti, un tikai pa atslēgas caurumu, kad jūrnieki no ārzemēm nelegāli ieveda “sapuvušā Rietumu kapitālisma” mūziku, neliela daļa izredzēto spēja sekot līdzi tam kā attīstās, tiesa, ar zināmu laika nobīdi, Rietumu populārā mūzika.
Staļina laikā bija pat tāds spārnots teiciens: Сегодня он играет джаз, а завтра родину продаст! (“Šodien spēlē džezu—rīt nodos dzimteni!”) Tāpēc vairāki žanri PSRS vai nu bija vāji attīstīti vai nebija pārstāvēti vispār.
Viens no žanriem, kas Latvijā padomju laikos neskanēja bija hiphops. Tikai deviņdesmito gadu vidū, kad veidojās jauna padsmitgadnieku paaudze, kas brīvajā Latvijā uzaugusi ar MTV, sāka veidoties pirmās repa apvienības—“Fact” un “S.T.A.”. Ja “Fact” centās detalizēti imitēt amerikāņu hiphopa paraugus, repojot angliski, tad “S.T.A.” kļuva par pirmo nozīmīgo repa apvienību, kas to darīja latviešu valodā. Un valodai hiphopā ir būtiska loma—lokālā repa skatuve allaž ir bijusi uz vietējo sabiedrību, tās problēmām vērsta—vai tā būtu Francijas mazpilsēta vai Polijas blokmāju rajons.
Daudzus gadus hiphops darbojās kā margināls virziens Latvijas populārajā mūzikā, uzrunājot galvenokārt tikai jauniešus, taču pēdējos gados urbānās mūzikas kultūra piedzīvo īstu uzvaras gājienu—žanra albumi tiek nominēti vietējam “Grammy”, balvai “Zelta mikrofons”, arvien biežāk repmūzika sāk skanēt radiostacijās, un arī mūzikas straumēšanas servisi, kas skaitļos atspoguļo objektīvu publikas interesi, rāda, ka hiphops Latvijā ir kļuvis par žanru numur viens.
Tikai dažos pēdējos gados hiphopa mūzikai pievērsušās arī jaunas sievietes, un vēl aizvien to skaits Latvijā ir saskaitāms teju uz vienas rokas pirkstiem. Lai arī agrāk epizodiski sieviešu repa balsis ir parādījušās kādās atsevišķās dziesmās, tā nopietni par sievietes iekļaušanos šajā žanrā var runāt ar reperes “Viņa” spožo debiju. “Viņa”, jeb īstajā vārdā Zelma Jēgere jauniešu radiostacijā “pieci.lv” spilgti sevi pieteica ar improvizāciju (frīstailu) 2014. gadā, un jau pāris gadus vēlāk atzīta par gada debijas mākslinieku Latvijas mūzikā. Zelmas savās dziesmās runā par iekšējo brīvību, par personisko pieredzi, atkarībām, attiecībām ar vīriešiem. Viena no populārākajām “Viņas” dziesmām ir “Tēja ar karalieni” (“Tea With a Queen”), kuras ievadošie vārdi – par sevi pārliecinātas jaunas sievietes vēstījums, skan šādi:
“Tu gribi tikt iekšā, bet nezini kodu. Tas ir pis dirst atslēdziņa 2 0 1 8.”
Savukārt šogad par gada debiju Latvijas mūzikā atzīta jauna repere ar skatuves vārdu “Ūga” no Latgales – reģions Latvijas Austrumos, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju. “Skola, dārziņš, baznīca un kultūras nams,” tā savu bērnību intervijā TVNET 2019. gadā raksturo 25 gadus vecā “Ūga”, īstajā vārdā Daiga Barkāne. Viņa ir pirmā repere no Latgales, un arī pirmā, kas repo latgaliešu valodā. Viņas dziesmās daudz akcentēta dzimtā Latgale, vietējā jauniešu komūna, kas veidojas ap kebabnīcu Rēzeknes pilsētā, kā arī sievietes pašapziņa un drosme.
2020. gadā pie Latvijas hiphopa debesīs iemirdzējušās vēl pāris jaunas reperes, viena no tām BDM, kura neatklāj nedza savu īsto vārdu, nedz atklāj seju. Viņas singls “IG mīla” klausītājus aizved mūsdienās tik raksturīgo virtuālo attiecību līkločos, iezīmējot nozīmīgo lomu, kādu sociālie tīkli ieņem attiecību veidošanā, nereti kļūstot par vienīgo instrumentu, ar kura starpniecību iespējams komunicēt. Šis temats īpaši aktuāls pandēmijas kontekstā.
Industrijā, kur daudzus gadus sievietēm bija sarežģīti gūt atpazīstamību, ir iedvesmojoši vērot kā pie mikrofona stājas jaunā paaudze. Paaudze, kas veidojas kopā ar jaunām izdevniecībā, kas uzaugusi ar Youtube personībām un angļu valodu, kas liek domāt, ka jau pavisam drīz hiphops Latvijā sāks skanēt arī angļu mēlē.